Puisēna piedzīvojumi. S01E05

Esmu sācis numurēt stāsta daļas savādāk. Interneta pirāti droši vien šādu rakstību jau būs kur ievērojuši ! Okej, turpināsim stāstu. Par iepriekšējo sēriju īsumā: “puisēns aiziet uz tualeti un tur ierauga… ” Tagad iztēlojaties, ka vis izfeido izdziest uz melnu krāsu (apmēram 10 sekundes). Tad nu tagad… načinaem!

Puisēns iegāja tualetē, tur visi  spoguļi bija sasisti. No spoguļiem kautkas tecēja ārā, tas kautkas bija ūdens. “Kas pa sūdiem?” – puisēns iesaucās – “WTF?!”(ar lielu izbrīnu). Izbrīnijies par sasistajiem spoguļiem puisēns gļuvi ļoti pikts, tā dikti dikti pikts, jo viņam patika spoguļoties. Viņam ar spoguļiem bija tuvas attiecības, bet tagad tās ir prom, pazudušas, mirušas, izgaisušas, vairs nav.  Tad puisēns atceras par savu naudu, un piezvana uz veikalu (šajā gadījumā “DEPO”) palūdz, lai piegādā 4 spoguļus. Cilvēks otra telefona galā teica, ka spoguļi būs pēc 6 stundām. Puisēns tagad prātoja: “Ko lai daru bez spoguļiem? Kā es tagad varēšu dzīvot šīs 6 stundas?” Pēkšņi nez no kurienes parādījās labā feja vārdā AtZ SlakterZ. Fesja mierināja puisēnu: “Čušs, čušs, abi džami mān. Vill mī āl rait! Nasing spešal abaut zīs mirrorz! Jū baj nū end verī gūd zen. Džas dont bī sād, ōkēj?” Puisēns pikti iesaucās: “Ej mājās un iemācies runāt! Neapkauno sevi!” AtZ SlakterZ uzklausīja un izgaisa tāpat kā parādījās, tik pretēji. 

 

Mirklis pārdomām, jeb Rekļama pauža! Šoreiz tik rāda tukšu ekrānu, jo nav neviena, kuru pareklamēt (ja ir kas reklamējam kontaktējies ar mani!). Tukšums ilgst 5 minūtes.

Tā nu AtZ SlakterZ ir prom, puisēns iet pagulēt.

Pēc 3 stundām.

Puisēns pamostas, ieskatās pulkstenī – tur rāda 11:33, tātad vēl 2,27 stundas vēl jāgaida… Ko lai tagad dara? – puisēns sev sāk jautāt – Laikam jāiet TV lūrēt? Tā puisēns ar sevi runādams nonāca pie domas – jāiet skatīt TV. Piesēdies pie TV nekā interesanta nerādīja, tāpēc tas tika tik pat ātri kā tapa ieslēgts arī izslēgts. Puisēns gāja uzvārīt tēju. 

Kādu laiciņu vēlāk.

Tēja uzvārījās, viņam tā sanāca diezgan garšīga. Puisēns to izdzēra lēnām un nesteicīgi, jo nebija jau kur steigties. Tad viņš devās atkal pie miera. 

Nezināmu laiku vēlāk.

Viņu pamodināja durvju zvans. Piegājis pie durvīm viņš redzēja cilvēkus firmas apģērbos, uz tiem (apģērbiem) bija firmas logo un uzraksti: “DEPO”. Puisēns aizpildīja visas nepieciešamās aizpildāmās lapas un pateica, kur jānoliek prece. Jaukie cilvēki bija patiešām jauki, jo visu smuki izdarīja, pat spoguļus nomainīja pret vecajiem. Pēkšņi puisēns sāk prātot kāpēc tie iepriekšējie spoguļi bija tādi… saplēsti, kas to izdarīja… un kāpēc? Šādi prātojot puisēns aizgāja uz vannas istabu paspoguļoties.

 Pēc dažām minūtēm.

Pēc spoguļošanās viņš devās uz virtuvi. Paskatījies uz galdu ievērojis to, ka pulkstenis ir apstājies. Pēc desmit sekunžu stāvēšanas puisēns devās palūrēt kas notiek pasaulē, t.i. ieskatījās TV. Uzzinājis to, ka nekā jauna nav izslēdza to (TV) ārā. “Šodien garlaicīga diena” – secināja puisēns – “Būs kautkur jāaiziet”. Puisēns aizgāja uz koridoru. Uzvilka virsdrēbes un izgāja ārā. 

Ejot ārā no mājas viņam pavērās drūms skats – viss pelēks. Paskatoties pa labi redzēja pelēku zāli, pelēku mašīnu, pelēku vissu. Kreisā puse arī nebija diezgo atšķirīga – arī viss pelēks. “Tiešām, viss šodien drūms un pelēks” – puisēns nodomājis gāja tālāk. Pēc 10 minūšu iešanas viņš jau atradās pie viena sporta centra. Tur notika laikam bija notikusi kāda spēle, jo bija dzirdami fani, kuri trokšņo. Puisēns gāja tālāk. Viņš ieraudzīja lielu cilvēku grupu, tās priekšā bija jauns cilvēks (ap 20 – 30 gadus vecs). Viņš kautko teica. “Droši vien gids ar tūristiem”  - puisēns izštukoja. Viņš piegāja tiem tuvāk, lai būtu dzirdami, ko viņi runā, un tika secināts tas, ka tie tiešām ir tūristi. Puisēns devās tālāk. Tuvumā atradās parks, puisēns uz turieni aizgāja. Tur atradās soliņi, izskatījās, ka visi tie ir slapji. Puisēnam tomēr izdevās atrast vienu sausu, viņš uz tā apsēdās. Pasēdējis kādas divas stundas puisēns piecēlās kājās un devās mājup…